Finanšu nozares asociācija

Padomi drošībai

  • Nedalies ar informāciju par bankas pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstēs internetā! Neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs! Banka nekad nezvanīs vai nerakstīs klientiem, lai lūgtu dalīties ar parolēm vai citiem personas datiem.
  • Neglabā informāciju par bankas pieejām, parolēm, kodiem un eParaksta piekļuves datiem vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki piemēram, makā!
  • Nekādā gadījumā nesūti citām personām attēlus vai video ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem!
  • Regulāri pārbaudi konta izejošos maksājumus! Uzstādi ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudi konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus.
  • Regulāri atjaunini bankā kontaktinformāciju! Ja darījums šķiet aizdomīgs, bankas darbinieki sazinās ar klientu, lai pārliecinātos, vai to tiešām veic klients.

Krāpšanas veidi

Kā atpazīt finanšu krāpnieku āķus? Kā pasargāt savus personas datus un naudu?


Tālruņa zvani

Krāpnieki bieži uzdodas par bankas un citu organizāciju, piemēram, Valsts policijas vai drošības dienesta pārstāvjiem, telekomunikāciju operatoriem. Viņi rada spriedzi, sakot, ka no konta tiek veikts aizdomīgs pārskaitījums, nauda ir apdraudēta vai ir paņemt kredīts uz konkrētās personas vārda. Tāpat krāpnieki var norādīt, ka aizdomīgo darbību veikšanā iesaistīts negodprātīgs darbinieks, kuru jāpalīdz atmaskot.

99% gadījumos, pirmais zvans ir no sakaru operatoriem, kas pēc tam tālāk savieno ar it kā banku vai policiju.

Lai radītu ticamību apdraudējumam, krāpnieks neoficiālā saziņas kanālā, piemēram, “Whatsapp” sūta dažādus dokumentus – it kā policijas darbinieka apliecību, it kā apliecinājumus bankas vārdā par krāpšanas gadījumu, kā arī līgumus par informācijas neizpaušanu (konfidencialitāti).

Pēc tam, kad krāpnieki izvilinājuši internetbankas pieejas datus, tie sagatavo krāpniecisku maksājumu un liek personai to apstiprināt ar Smart-ID kodu.

Krāpnieki savās shēmās ir sākuši iesaistīt kurjerpakalpojumus, piemēram, apgalvojot, ka ir radusies problēma ar maksājumu kartes datiem un tā ir jānomaina. Tiek teikts, ka atbrauks kurjers vai bankas darbinieks ar jaunu karti, taču vispirms kurjeram jāatdod vecā bankas karte un tās PIN kods. Krāpnieki arī uzstāj, ka nauda, kas ir kontā, nav drošība un tā ir jāievieto pakomātā un jānosūta drošai uzglabāšanai vai pašam jāizmaksā bankomātā un jāatdod tā it kā policijas darbiniekam.

Banka nenodrošina šāda veida kurjerpaklpojumus. Nekad nenododiet karti, tās kodus un skaidru naudu trešajām personām.

Krāpnieki var melot par laimestiem loterijā vai sociālo tīklu konkursā, aicināt atvērt sirdi labdarības kampaņām, reklamēt dažādus brīnumlīdzekļus, likt instalēt dažādas programmatūras, piedāvāt darbu vai izsniegt īpaši izdevīgus aizdevumus. Krāpnieki arī uzdodas par Valsts policijas vai drošības dienestu darbiniekiem, informējot par vīrusiem vai citām tehniskām problēmām, kuru risināšanai ir nepieciešams rīkoties pēc iespējas ātrāk, kas sevī iekļauj savu datu nodošanu.

Krāpnieki var apgalvot, ka bankas pusē ir notikusi krāpšana – pēc datu saņemšanas krāpnieki klienta vārdā noformē bankas kredītu un saka, ka nekādā gadījumā nedrīkst bankai neko stāstīt, jo notiek izmeklēšana un jebkādas informācijas sniegšana bankai var traucēt izmeklēšanai! Klientam pārbaudot internetbanku un redzot, ka tiešām nauda ir kontā, rodas pārliecība, ka banka ir iesaistīta krāpšanā!

KĀ ATPAZĪT KRĀPNIEKUS – ZVANĪTĀJUS?

  1. Izvilina bankas piekļuvi, Smart-ID vai eParaksta rīku piekļuves datus, piemēram, lūdzot apstiprināt personas identitiāti vai lūdzot apstiprināt, ka noteiktas darbības nav personas veiktas;
  2. Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas. Piemēram, draudot ar cietumu vai fizisku izrēķināšanos, ja persona nesadarbosies;
  3. Vilto tālruņa numurus, lai izskatās, ka zvana no bankas vai valsts iestādes;
  4. Visbiežāk runā krievu valodā vai arī skaidrā latviešu valodā;
  5. Lūdz uzstādīt uz telefona/datora programmas, kas ļauj piekļūt iekārtai norādot, ka tās ir dubultas drošības programmas vai droša saziņas platforma;
  6. Norāda, ka nevienam nedrīkst stāstīt par notiekošo un ja banka uzdod jautājumus par darbībām, tad aicina melot;
  7. Krāpšana sastāv no vairākiem posmiem – vispirms saruna ir ar policiju/telefonsakaru operatoru vai citu iestādi, pēc tam persona tiek pārvienota pie it kā bankas drošības speciālista;
  8. Saruna notiek ilgstoši – no dažām stundām līdz pat regulārai saziņai vairāku dienu un nedēļu garumā;
  9. Karte tiek prasīta drošai tās utilizācijai.

E-pasti, īsziņas

Krāpnieki uzdodas par labi atpazīstamu banku, citu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem (piemēra, tiesa.lv, eveseliba.lv, vid.gov.lv, Latvijas Pasts u.c.) vai pat tuviniekiem. Paziņojumi parasti satur lūgumus atvērt interneta saites, atjaunot/ievietot datus, apliecināt savu identitāti vai noraidīt kādu krāpniecisku maksājumu.

Var informēt par it kā laimētu balvu sociālo tīklu konkursos. Izplatīta arī pieeja atsūtīt rēķinu par populāru pakalpojumu, ar atpazīstamu logo vai ļoti līdzīgu uzņēmuma nosaukumu, kurā maksājumu ir jāveic uz krāpnieku kontu.

Krāpnieki izmanto arī lietotni “WhatsApp”, lai informētu, ka bankas klients it kā ir kļuvis par krāpnieku upuri un, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu drošību, nepieciešams atjaunot sava konta numuru.

Banka un citas valsts organizācijas nekad nesazināsies ar klientiem lietotnē „WhatsApp”.

Svarīgi atcerēties, ka neviena valsts institūcija un to pārstāvji telefonsarunās un e-pasta ziņojumos nemudinās uz tūlītēju rīcību un neaicinās dalīties ar jūsu bankas konta pieejas vai maksājumu karšu datiem.

Bankas un valsts institūcijas nesūtīs saites, kuras atverot jāievada kartes vai internetbankas pieejas dati.

VILTUS E-PASTA PARAUGS 1
VILTUS E-PASTA PARAUGS 2

KĀ ATPAZĪT KRĀPNIEKUS E-PASTA, SMS SŪTĪTĀJUS?

  1. Viltota adrese. Īsto adresi var ieraudzīt, ja uzvirza kursoru uz <adreses>.
    SKATĪT PARAUGU  
  2. Neuzticama interneta saite. Pirms uz tās klikšķini, uzvirzi kursoru un apskati īsto nosaukumu.
    SKATĪT PARAUGU
  3. Ziņai pievienotajā saitē pieprasa ievadīt bankas piekļuvi un Smart-ID kodus vai kartes datus.
  4. Neveikla, bieži kļūdaina valoda.
  5. Aicina steidzami pārskaitīt noteiktu naudas summu vai apturēt krāpniecisku darbību.
  6. Ziņas saturs norāda uz steidzamību – darbība jāveic nekavējoties;
  7. Komunikācija ar it kā oficiālas iestādes darbinieku tiek veikta neoficiālos saziņas kanālos (Telegram, Whatsapp u.c.).

Investīciju piedāvājumi

Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem, analītiķiem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur.

Sarunas ar krāpniekiem ir ilgstošas un regulāras, vispirms tiek prasīta informācija par pašu cilvēku – ģimenes stāvokli, finansiālo stāvokli, nepiepildītiem sapņiem un citām vēlmēm. Tālāk šī informācija tiek izmantota pret pašu upuri – tiek piedāvāts ne tikai nopelnīt naudu, bet ar šo peļņu atrisināt kādu problēmu vai piepildīt kāroto sapni.

Viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus, visbiežāk norādot, ka tas ir drošs saziņas kanāls, kad patiesībā programmatūra ļauj krāpniekam piekļūt cilvēka iekārtai. Krāpnieks var arī aicināt pašu personu pārskaitīt naudu uz noteiktiem kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Patiesībā šajās viltus vietnēs reāla nauda neatrodas, tā ir tikai krāpnieku radīta ilūzija.

Krāpnieki aicina atvērt norēķinu kontu ārzemju finanšu iestādē, lai it kā ērtāk veiktu pārskaitījumus uz ieguldījumu platformām. Aicina sniegt nepatiesu informāciju bankai par maksājuma mērķi kā pamatojumu norādot remontdarbi, pārskaitījums draugam u.c..

Investīciju krāpnieki darbojas ne tikai telefoniski, bet lielākoties arī “medī” upurus sociālajos tīklos, izvietojot reklāmas ar vilinošiem piedāvājumiem pelnīt naudu ātri un bez riska.

KĀ ATPAZĪT INVESTĪCIJU KRĀPNIEKUS?

  1. Mudina veikt ātrus, tūlītējus maksājumus, sakot, ka šāda iespēja drīz pazudīs;
  2. Pieprasa nosaukt vai ievadīt internetbankas pieejas datus un apstiprināt darbības ar Smart- ID PIN kodiem;
  3. Liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi tavai ierīcei;
  4. Sola 0 risku un milzu peļņu, stāstot, ka investīciju tirgus izpēti veic profesionāli eksperti, kas var paredzēt noteiktu akciju un citu instrumentu cenu kāpumu;
  5. Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas, ja cilvēks atsakās sadarboties, kļūst uzstājīgi un nepiekāpīgi, pat rupji;
  6. Darbojas nelegāli. Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Pārbaudi potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas tīmekļvietnē;
  7. Lieto nesaprotamus terminus kā pašsaprotamus, lai radītu priekštatu, ka krāpnieks labi pārzina jomu;
  8. Runā krievu valodā, kā arī angļu un latviešu valodā;
  9. Bieži zvana no citu valstu numuriem, kuri bieži mainās.

Romantiskā krāpšana

Krāpnieki visbiežāk izveido viltus profilus sociālajās platformās Facebook, Instagram, Tinder u.c., un cenšas iegūt cilvēku uzticību ilgākā laika periodā. Nereti interesantās sarunas un attālinātā draudzība pāraug romantiskās jūtās, un tas ir brīdis, kad krāpnieki sāk lūgt finansiālu palīdzību. Nauda tiek lūgta pēkšņiem medicīnas izdevumiem, kā palīdzība tuviniekam, kurjera pakalpojumu apmaksai personīgo lieto sūtījumam vai ceļojuma biļetei, lai it kā satiktos.

KĀ ATPAZĪT ROMANTISKO KRĀPNIECĪBU?

  1. Nepazīstami cilvēki bez iemesla mēģina uzsākt saraksti, sūtot šķietami nekaitīgas ziņas;
  2. Jauniegūtās interneta paziņas izvairās no video zvaniem;
  3. Parasti persona veic nozīmīgu darbu un atrodas attālā vietā, piemēram, armijnieks misijā, darbinieks naftas ieguves platformā, kosmontauts;
  4. Pēc neilgas sarakstes seko atzīšanās mīlestībā un vēlme laulāties, lai gan persona dzīvē nav satika;
  5. Krāpnieks aktīvi mēģina nodibināt savstarpēju uzticēšanos, piemēram, izrādot empātiju par pārdzīvoto un norādot, ka pats arī ir piedzīvojis līdzīgu situāciju;
  6. Tālāk seko dažāda veida lūgumi naudas pārskaitījumiem – tas var būt lūgums palīdzēt radiniekam, naudas palīdzība, lai varētu atbraukt uz tikšanos, kādas grūtības ar biznesu;
  7. Krāpnieks arī var norādīt, ka pilnībā uzticas personai, tāpēc nosūtīs kādu svarīgu paciņu drošai glabāšanai, kamēr pats varēs atbraukt. Parasti ar paciņas sūtīšanu notiek grūtības un seko lūgumi veikt dažādus maksājumus – it kā par muitas nodokļiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu sertifikātu, sūtīšanas izdevumiem;
  8. Naudas pārskaitījumu lūgumi var arī tikt saņemti, lai veicinātu iespēju satikties – jāmaksā armijai, lai persona tiktu atvaļinājumā vai varētu piekļūt naudai kādā citas valsts kontā;
  9. Pati persona ir izdomāta, tāpēc maksājumi vienmēr veicami uz citu personu kontiem – muitas darbiniekam, biznesa partnerim, draugam;
  10. Pēc lūgumiem veikt samaksu, visbiežāk tiek saņemti e-pasti it kā no dažādām iestādēm, bankām, kurjerdienestu pakalpojumu sniedzējiem, kas sūta dažādus dokumentus maksājumu veikšanai un veic neatkarīgas sarakstes;
  11. Aicina dalīties un sūtīt savas bildes, biežāk kailbildes, ko pēcāk var izmantot šantāžai.

Citas krāpnieku metodes

Viltota bankas vai interneta veikala adrese

Krāpnieki izveido internetbankas tīmekļvietnes vai interneta veikala dublikātu. Tie parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Viltotajā adresē var būt izmainīts kāds burts vai simbols. Viltus tīmekļvietnes bieži “uznirst” logi, kuros aicina ievadīt datus. Tādus neizmanto ne bankas, ne interneta veikali. Ļoti bieži viltus mājas lapas tiek radītas tieši dažādu kurjerpakalpojumu lapām, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas pasts. Ierasti cilvēki tiek ievilināti atvērt attiecīgās vietnes un ievadīt tajās savus personīgos datus, ar cerību saņemt naudu par preces pārdošanu, taču patiesībā izrādās, ka nauda no cilvēkiem tiek izkrāpta. Izplatītas ir arī īsziņas par saņemtu sūtījumu, kura piegādei trūkst precīzas adreses, un par informācijas atjaunošanu jāmaksā komisijas maksa, kā arī, ka nepieciešams apmaksāt nodokļus, lai saņemtu konkrēto sūtījumu.
 

Tiešsaistes iepirkšanās krāpšana

Krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem, aktīvu pārdošanas reklāmu, piemēram, sociālo tīklu platformā Facebook, portālā ss.com vai andelemandele.lv. Naudu samaksā, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai nepienāk vispār. Sliktākajā gadījumā tu ne vien zaudē naudu, bet pārdevēji iegūst tavus datus, lai izmantotu krāpnieciskām darbībām. Vairāk uzzini sadaļā Iepērcies internetā droši.

Rēķinu viltošana

Krāpnieki pārtver uzņēmumu sūtītos e-pastus ar pavadzīmēm un rēķiniem, atstāj firmas nosaukumu, bet norāda savu bankas kontu. Krāpnieki var lūgt mainīt datus faktūrrēķinos un iesniegt jaunus to numurus. Visus pieprasījumus mainīt konta numuru ir rūpīgi jāpārbauda un ieteicams saskaņot ar uzņēmumu caur citu saziņas kanālu. Vislabāk šādu informāciju pieņemt ar drošu elektronisko parakstu.