Finanšu nozares asociācija

Par kampaņu

Informatīvo kampaņu “Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!” īstenoja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Valsts policiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV.

Tās mērķis bija celt iedzīvotāju – finanšu pakalpojumu lietotāju izpratni par drošību internetā un citos elektroniskajos kanālos, kā arī finanšu pakalpojumu attālinātā izmantošanā.

Kampaņā ar dažādiem materiāliem parādāijām, kā darbojas krāpnieki, izglītojām ar padomiem un pieredzes stāstiem, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt gudrākiem par krāpniekiem un neuzķerties.

Krāpšanas veidi

Kā atpazīt finanšu krāpnieku āķus? Kā pasargāt savus personas datus un naudu?


Tālruņa zvani

Krāpnieki bieži uzdodas par bankas pārstāvjiem.Viņi rada spriedzi, ka no konta tiek veikts aizdomīgs pārskaitījums, nauda ir apdraudēta.

Bieži jau ir sagatavojuši krāpniecisko darbību un liek ievadīt Smart-ID kodu, kas to oficiāli apstiprina.

Krāpnieki var melot par laimestiem loterijā vai sociālo tīklu konkursā, aicināt atvērt sirdi labdarības kampaņām, reklamēt dažādus brīnumlīdzekļus, piedāvāt darbu vai izsniegt īpaši izdevīgus aizdevumus.

KĀ ATPAZĪT KRĀPNIEKUS – ZVANĪTĀJUS?

  1. Uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi, Smart-ID vai eParaksta rīku piekļuves datus.
  2. Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas.
  3. Izsaka aizdomīgus piedāvājumus.
  4. Vilto tālruņa numurus, lai izskatās, ka zvana no bankas.
  5. Visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu.

E-pasti, īsziņas

Krāpnieki uzdodas par labi atpazīstamu banku un citu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem. Paziņojumi parasti satur lūgumus atvērt interneta saites, atjaunot datus un apliecināt savu identitāti.
Var informēt par it kā laimētu balvu sociālo tīklu konkursos. Izplatīta arī pieeja atsūtīt rēķinu par populāru pakalpojumu, ar atpazīstamu logo vai ļoti līdzīgu uzņēmuma nosaukumu, kurā maksājumu ir jāveic uz krāpnieku kontu.

VILTUS E-PASTA PARAUGS 1
VILTUS E-PASTA PARAUGS 2

KĀ ATPAZĪT KRĀPNIEKUS E-PASTA, SMS SŪTĪTĀJUS?

  1. Viltota adrese Īsto adresi var ieraudzīt, ja uzvirza kursoru uz <adreses>.
    SKATĪT PARAUGU 
  2. Neuzticama interneta saite. Pirms uz tās klikšķini, uzvirzi kursoru un apskati īsto nosaukumu.
    SKATĪT PARAUGU
  3. Uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi un Smart-ID kodus.
  4. Neveikla, bieži kļūdaina valoda.
  5. Izsaka aizdomīgus piedāvājumus.

Investīciju piedāvājumi

Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur.

Viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus. Var arī vienkārši likt pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.

KĀ ATPAZĪT INVESTĪCIJU KRĀPNIEKUS?

  1. Pieprasa bankas paroli, Smart- ID kodus vai citus personas datus.
  2. Liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi tavai ierīcei.
  3. Sola 0 risku un milzu peļņu.
  4. Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas.
  5. Darbojas nelegāli. Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Pārbaudi potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas mājaslapā!
  6. Visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu.

Romantiskā krāpšana

Krāpnieki visbiežāk izveido viltus profilus sociālajās platformās Facebook, Instagram, Tinder u.c., un cenšas iegūt cilvēku uzticību ilgākā laika periodā. Nereti interesantās sarunas un attālinātā draudzība pāraug romantiskās jūtās, un tas ir brīdis, kad krāpnieki sāk lūgt finansiālu palīdzību. Nauda tiek lūgta pēkšņiem medicīnas izdevumiem, kā palīdzība tuviniekam, kurjera pakalpojumu apmaksai personīgo lieto sūtījumam vai ceļojuma biļetei, lai it kā satiktos.

KĀ ATPAZĪT ROMANTISKO KRĀPNIECĪBU?

  1. Nepazīstami cilvēki bez iemesla mēģina uzsākt saraksti, sūtot šķietami nekaitīgas ziņas;
  2. Jauniegūtās interneta paziņas izvairās no video zvaniem;
  3. Parasti persona veic nozīmīgu darbu un atrodas attālā vietā, piemēram, armijnieks misijā, darbinieks naftas ieguves platformā, kosmontauts;
  4. Pēc neilgas sarakstes seko atzīšanās mīlestībā un vēlme laulāties, lai gan persona dzīvē nav satika;
  5. Krāpnieks aktīvi mēģina nodibināt savstarpēju uzticēšanos norādot, piemēram, izrādot empātiju par pārdzīvoto un norādot, ka pats arī ir piedzīvojis līdzīgu situāciju;
  6. Tālāk seko dažāda veida lūgumi naudas pārskaitījumiem – tas var būt lūgums palīdzēt radiniekam, naudas palīdzība, lai varētu atbraukt uz tikšanos, kādas grūtības ar biznesu;
  7. Krāpnieks arī var norādīt, ka pilnībā uzticas personai, tāpēc nosūtīs kādu svarīgu paciņu drošai glabāšanai, kamēr pats varēs atbraukt. Parasti ar paciņas sūtīšanu notiek grūtības un seko lūgumi veikt dažādus maksājumus – it kā par muitas nodokļiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu sertifikātu, sūtīšanas izdevumiem;
  8. Naudas pārskaitījumu lūgumi var arī tikt saņemti, lai veicinātu iespēju satikties – jāmaksā armijai, lai persona tiktu atvaļinājumā vai varētu piekļūt naudai kādā citas valsts kontā;
  9. Pati persona ir izdomāta, tāpēc maksājumi vienmēr veicami uz citu personu kontiem – muitas darbiniekam, biznesa partnerim, draugam;
  10. Pēc lūgumiem veikt samaksu, visbiežāk tiek saņemti e-pasti it kā no dažādām iestādēm, bankām, kurjerdienestu pakalpojumu sniedzējiem, kas sūta dažādus dokumentus maksājumu veikšanai un veic neatkarīgas sarakstes;
  11. Aicina dalīties un sūtīt savas bildes, biežāk kailbildes, ko pēcāk var izmantot šantāžai.

Citas krāpnieku metodes

Viltota bankas vai interneta veikala adrese

Krāpnieki izveido internetbankas tīmekļvietnes vai interneta veikala dublikātu. Tie parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Viltotajā adresē var būt izmainīts kāds burts vai simbols. Viltus tīmekļvietnes bieži “uznirst” logi, kuros aicina ievadīt datus. Tādus neizmanto ne bankas, ne interneta veikali. Ļoti bieži viltus mājas lapas tiek radītas tieši dažādu kurjerpakalpojumu lapām, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas pasts. Ierasti cilvēki tiek ievilināti atvērt attiecīgās vietnes un ievadīt tajās savus personīgos datus, ar cerību saņemt naudu par preces pārdošanu, taču patiesībā izrādās, ka nauda no cilvēkiem tiek izkrāpta. Izplatītas ir arī īsziņas par saņemtu sūtījumu, kura piegādei trūkst precīzas adreses, un par informācijas atjaunošanu jāmaksā komisijas maksa, kā arī, ka nepieciešams apmaksāt nodokļus, lai saņemtu konkrēto sūtījumu.
 

Tiešsaistes iepirkšanās krāpšana

Krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem, aktīvu pārdošanas reklāmu, piemēram, sociālo tīklu platformā Facebook, portālā ss.com vai andelemandele.lv. Naudu samaksā, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai nepienāk vispār. Sliktākajā gadījumā tu ne vien zaudē naudu, bet pārdevēji iegūst tavus datus, lai izmantotu krāpnieciskām darbībām. Vairāk uzzini sadaļā Iepērcies internetā droši.

Rēķinu viltošana

Krāpnieki pārtver uzņēmumu sūtītos e-pastus ar pavadzīmēm un rēķiniem, atstāj firmas nosaukumu, bet norāda savu bankas kontu. Krāpnieki var lūgt mainīt datus faktūrrēķinos un iesniegt jaunus to numurus. Visus pieprasījumus mainīt konta numuru ir rūpīgi jāpārbauda un ieteicams saskaņot ar uzņēmumu caur citu saziņas kanālu. Vislabāk šādu informāciju pieņemt ar drošu elektronisko parakstu.