Jaunumi

Komentāra autors SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis “Mammu, es nupat sabraucu cilvēku, vajadzīga nauda juristam!” “Labdien, te Valsts policija, jūsu kartei jāveic ekspertīze.” “Te jums no bankas zvana, steidzami jāpārskaita nauda.” Šādas un līdzīgas uzrunas pa tālruni nozīmē, ka jūs ir sazvanījuši krāpnieki.

Finanšu nozares asociācija (FNA) un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) brīdina, ka jau vairāku mēnešu garumā krāpnieki ļoti aktīvi sūta īsziņas, it kā CSDD vai pat Valsts policijas vārdā, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai neapmaksātu sodu.

Aiz pēkšņi saņemtas e‑pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kādas šobrīd ir trīs visizplatītākās krāpšanas metodes, kā tās darbojas un pēc kādām pazīmēm tās atpazīt, skaidro Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.

QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tie tiek izmantoti kā veids, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti savā viedtālrunī, uzzinātu par koncerta programmu vai pieteiktos kādam pasākumam vai viktorīnai. Kvadrātkodi kļūst arvien populārāki un vienlaikus tas paver iespējas arī krāpniekiem.

Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā. Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus.