Finanšu nozares asociācija

Krāpnieka raksturojums

Vilto identitāti: uzdodas par uzticamu iestāžu, visbiežāk banku drošības dienestu, pārstāvjiem.

Vilto tālruņa numurus: var uzstādīt, ka ienākošajā zvanā redzi bankas tālruņa numuru. Atzvanīt nevarēsi, jo viltot var tikai to, kā numurs parādās ekrānā.

Izpēta upuri: ievāc informāciju par cilvēku (vārdu, uzvārdu, pat personas kodu), noskaidro, kuri vairāk uzticas internetā saņemtai informācijai.
Izvēlas sarunai nepiemērotu laiku: zvana, kad cilvēks būs aizņemts un nespēs pilnvērtīgi novērtēt sarunas ticamību.

Izvēlas sarunai nepiemērotu laiku: zvana, kad cilvēks būs aizņemts un nespēs pilnvērtīgi novērtēt sarunas ticamību.

Manipulē ar emocijām: var psiholoģiski ietekmēt, radīt satraukumu un steigu. Krāpnieki izspēlē scenāriju, kas izraisa emocijas, interesi un vēlmi iesaistīties.

Uzstājīgi: bieži ir ļoti neatlaidīgi, agresīvi, uzbāzīgi, pat kļūst rupji un draud.

Mērķtiecīgi: uzkrāj informāciju par apkrāptajiem un izmanto to, lai uzbruktu atkārtoti, piedāvājot atgūt zaudēto naudu.

Patlaban visbiežāk slikti runā latviešu valodā: krāpnieciskus zvanus visbiežāk veic īpaši apmācīti cilvēki no NVS valstīm, kuri runā krievu valodā. Tomēr valodas apguve ir tikai laika jautājums.

Pieļauj gramatikas kļūdas un veido neloģiskas teikumu struktūras: teksti visbiežāk ir apstrādāti kādā mašīntulkošanas programmā.

Krāpšanas veidi

Kā atpazīt finanšu krāpnieku āķus? Kā pasargāt savus personas datus un naudu?


Tālruņa zvani

Krāpnieki bieži uzdodas par bankas pārstāvjiem.Viņi rada spriedzi, ka no konta tiek veikts aizdomīgs pārskaitījums, nauda ir apdraudēta.

Bieži jau ir sagatavojuši krāpniecisko darbību un liek ievadīt Smart-ID kodu, kas to oficiāli apstiprina.

Krāpnieki var melot par laimestiem loterijā vai sociālo tīklu konkursā, aicināt atvērt sirdi labdarības kampaņām, reklamēt dažādus brīnumlīdzekļus, piedāvāt darbu vai izsniegt īpaši izdevīgus aizdevumus.

KĀ ATPAZĪT KRĀPNIEKUS – ZVANĪTĀJUS?

  1. Uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi, Smart-ID vai eParaksta rīku piekļuves datus.
  2. Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas.
  3. Izsaka aizdomīgus piedāvājumus.
  4. Vilto tālruņa numurus, lai izskatās, ka zvana no bankas.
  5. Visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu.

E-pasti, īsziņas

Krāpnieki uzdodas par labi atpazīstamu banku un citu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem. Paziņojumi parasti satur lūgumus atvērt interneta saites, atjaunot datus un apliecināt savu identitāti.
Var informēt par it kā laimētu balvu sociālo tīklu konkursos. Izplatīta arī pieeja atsūtīt rēķinu par populāru pakalpojumu, ar atpazīstamu logo vai ļoti līdzīgu uzņēmuma nosaukumu, kurā maksājumu ir jāveic uz krāpnieku kontu.

VILTUS E-PASTA PARAUGS 1
VILTUS E-PASTA PARAUGS 2

KĀ ATPAZĪT KRĀPNIEKUS E-PASTA, SMS SŪTĪTĀJUS?

  1. Viltota adrese Īsto adresi var ieraudzīt, ja uzvirza kursoru uz <adreses>.
    SKATĪT PARAUGU 
  2. Neuzticama interneta saite. Pirms uz tās klikšķini, uzvirzi kursoru un apskati īsto nosaukumu.
    SKATĪT PARAUGU
  3. Uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi un Smart-ID kodus.
  4. Neveikla, bieži kļūdaina valoda.
  5. Izsaka aizdomīgus piedāvājumus.

Investīciju piedāvājumi

Krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur.

Viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus. Var arī vienkārši likt pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl.

KĀ ATPAZĪT INVESTĪCIJU KRĀPNIEKUS?

  1. Pieprasa bankas paroli, Smart- ID kodus vai citus personas datus.
  2. Liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi tavai ierīcei.
  3. Sola 0 risku un milzu peļņu.
  4. Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas.
  5. Darbojas nelegāli. Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Pārbaudi potenciālo sadarbības partneri Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā!
  6. Visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu.

Citas krāpnieku metodes

Viltota bankas vai interneta veikala adrese

Krāpnieki izveido internetbankas mājas lapas vai interneta veikala dublikātu. Tie parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Viltotajā adresē var būt izmainīts kāds burts vai simbols. Viltus mājaslapās bieži “uznirst” logi, kuros aicina ievadīt datus. Tādus neizmanto ne bankas, ne interneta veikali. Ļoti bieži viltus mājas lapas tiek radītas tieši dažādu kurjerpakalpojumu lapām, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas pasts. Ierasti cilvēki tiek ievilināti atvērt attiecīgās vietnes un ievadīt tajās savus personīgos datus, ar cerību saņemt naudu par preces pārdošanu, taču patiesībā izrādās, ka nauda no cilvēkiem tiek izkrāpta.

Tiešsaistes iepirkšanās krāpšana

Krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem, aktīvu pārdošanas reklāmu, piemēram, sociālo tīklu platformā Facebook, portālā ss.com vai andelemandele.lv. Naudu samaksā, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai nepienāk vispār. Sliktākajā gadījumā tu ne vien zaudē naudu, bet pārdevēji iegūst tavus datus, lai izmantotu krāpnieciskām darbībām. Vairāk uzzini sadaļā Iepērcies internetā droši!

Rēķinu viltošana

Krāpnieki pārtver uzņēmumu sūtītos e-pastus ar pavadzīmēm un rēķiniem, atstāj firmas nosaukumu, bet norāda savu bankas kontu. Krāpnieki var lūgt mainīt datus faktūrrēķinos un iesniegt jaunus to numurus. Visus pieprasījumus mainīt konta numuru ir rūpīgi jāpārbauda.

Romantiskā krāpšana

Krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai e-pastu saziņā. Viņi mēģina izvilināt finanšu datus un piekļuvi bankas kontam, lūdz erotiska rakstura fotogrāfijas, bet vēlāk ar tām šantažē. Krāpnieki vilto savas identitātes. Tāpēc ir vērts profila bildi pārbaudīt meklētājā, lai pārliecinātos, vai tā neuzrādās interneta lapās ar citu vārdu.

Kampaņu organizē
Finanšu nozares asociācijaE-parakstsNaudas prasme