Jaunumi
FNA: bankām cīņā ar krāpniekiem virsroka; tie meklē jaunas krāpšanas metodes
Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā. Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus.
FNA: “Raudoša balss” telefonā vai “ātruma pārkāpuma” īsziņa jūnijā Latvijas cilvēkiem izkrāpj vairāk nekā 700 tūkstošus eiro
Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka vasarā esam kļuvuši neuzmanīgāki, tāpēc krāpniekiem izdevies jūnijā izkrāpt vairāk nekā miljonu eiro jeb 1 079 022 eiro. Visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri. Jūnijā šādi izkrāpti vairāk nekā 708 tūkstoši eiro.
Drošība internetā: būtiskākie padomi bērnu aizsardzībai no krāpniekiem
Ikviens no mums, jo sevišķi pieaugušie, vēl joprojām pielāgojas digitalizācijas atstātajai ietekmei uz mūsu ikdienu un attīsta prasmes par drošību interneta vidē. Bērniem digitālā vide jau ir pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa – tāpēc jāvērš īpaša uzmanība, lai arī bērnos attīstītu izpratni par draudiem un nodotu prasmes, lai šos draudus atpazītu un no tiem izvairītos.
FNA: Krāpnieku aktivitāte pieaug, bet bankām izdodas nosargāt vairāk līdzekļus, nekā tiek izkrāpts
Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām, īpaši telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanām, kas joprojām ir izplatītākās noziedznieku metodes.
Grāmatvedis, vadītājs, finanšu direktors – vai krāpnieki zina, kam “uzbrukt” uzņēmumā?
Neraugoties uz to, ka visbiežāk krāpnieku mērķis ir privātpersonas, garnadžu redzeslokā regulāri nonāk arī uzņēmumi. Galvenokārt šādas krāpniecības upuri ir darbinieki, kuriem ir pilnvaras veikt maksājumus un kuriem ir piekļuve uzņēmuma finansēm un internetbankas datiem, piemēram, grāmatveži.
E-pasta krāpniecība apdraud arī uzņēmumus: kā atpazīt viltus e-pastus
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams par krāpnieku mēģinājumiem nelikumīgā ceļā piekļūt iedzīvotāju finanšu līdzekļiem, izsūtot viltus e-pasta ziņas. Pikšķerēšana (phishing) jeb e-pasta krāpniecība ir plaši izmantots krāpniecības veids privātpersonu vidū, taču tas apdraud arī uzņēmumus.