Novembris un decembris – finanšu krāpnieku aktīvākais laiks
13.11.2024.Tuvojoties gada lielākajām izpārdošanām, tostarp Melnās piektdienas akcijām, kā arī gatavošanos svētkiem, Finanšu nozares asociācija (FNA) aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem no finanšu krāpniekiem. Novembri un decembri, kas ir dāvanu iegādes un ziedojumu laiks, krāpnieki izmanto kā iespēju gūt peļņu. Krāpnieki ar īpaši izdevīgiem piedāvājumiem pievērš cilvēku uzmanību un rosina vēlmi iepirkties to veidotajos viltus interneta veikalos, kā arī ievieto viltus sludinājumus tādās platformās kā Facebook un Instagram. Tāpat, izmantojot aktīvo piegāžu laiku, kad noteikti gaidāms kāds sūtījums, tiek sūtītas ziņas kurjeru pakalpojumu vārdā, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas Pasts, ar saitēm uz mājaslapu dublikātiem, kurā pieprasa ievadīt kartes datus, lai, piemēram, apstiprinātu sūtījuma saņemšanas laiku.
Tiešsaistes iepirkšanās krāpšana
Par šāda veida krāpšanu uzreiz liecina divi sarkanie karogi – īpaši izdevīgs piedāvājums un steiga no pārdevēja puses, jo pircēju it kā esot daudz, piedāvājums ir spēkā tikai īsu laika periodu vai pieejams ierobežotā daudzumā. Rezultātā nauda par pirkumu aizskaitīta, bet gaidītā prece nav saņemta vai saņemtais produkts/pakalpojums neatbilst solītajam. Daudzas krāpnieciskas vietnes sevi aktīvi reklamē sociālajos medijos (Facebook, Instagram) un Google ar apmaksātajām reklāmām. Nereti šāda veida krāpnieki arī sastopami tādās pašmāju tirdzniecības platformās kā ss.lv vai andelemandele.lv. Krāpnieki arī mēdz veidot dažādu mājaslapu dublikātus, kas izskatās kā īsts tiešsaistes veikals. Tiek atdarināts konkrētās vietnes dizains, logo un domēna nosaukums, bet ievadot datus, lai veiktu pirkumu, tie tiek nodoti krāpniekam, kurš tos izmantos krāpnieciskiem nolūkiem.
Kā izvairīties no tiešsaistes iepirkšanās krāpniekiem:
Krāpniecība, izmantojot kurjeru aizsegu
Visbiežāk krāpnieki sūta SMS ziņas, kas ietver ļaunprātīgu programmatūru vai saites uz krāpnieciskām vietnēm. Šāda krāpšana neaprobežojas tikai ar īsziņām – tā var notikt arī mobilajās lietotnēs (Whatsapp, Facebook, Messenger, Telegram) un e-pastā. Ziņas visbiežāk ir kurjeru pakalpojumu vārdā, piemēram, ar aicinājumu steidzami apstiprināt sūtījuma saņemšanas laiku. Nereti pārdevējiem raksta it kā pircējs, kas vēlas iegādāties preci, izmantojot kurjera pakalpojumu. Pārdevējam tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli šķietami atgādina kurjera pakalpojuma sniedzēja interneta mājaslapu, aicinot pārdevēju ievadīt norēķinu kartes datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti. Tādā veidā krāpnieks piekļūst personas norēķinu karšu datiem un finanšu līdzekļiem.
Tāpat iecienīta krāpnieku shēma ir uzdoties par privātā sektora kurjera pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, DPD un Omniva. Izveidojot viltus mājaslapas, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas šo uzņēmumu mājaslapām, no iedzīvotājiem tiek izvilināti bankas karšu dati un izkrāpta nauda.
Kā izvairīties no krāpnieciskām īsziņām jeb smikšķerēšanas:
Telefonkrāpnieki izmanto pirmssvētku steigu
Arī telefonkrāpnieki pirmssvētku steigu izmanto savā labā, zvanot un lūdzot ātri nosaukt savus personas un internetbankas piekļuves datus. Visbiežāk krāpnieki uzdodas par bankas vai Valsts policijas pārstāvjiem. Krāpnieku mērķis, izmantojot nepatiesu informāciju par it kā notiekošām nelegālām darbībām norēķinu kontā, ir izvilināt piekļuves datus internetbankai, solot kontā esošo naudu pasargāt.
Atceries un atgādini arī saviem radiniekiem un draugiem – bankas darbinieki, Valsts policija un citas iestādes nekad nezvanīs, lai noskaidrotu norēķinu kartes datus, piekļuvi Smart-ID vai internetbankas lietotāja numuru. Šaubu gadījumā vienmēr sazinies ar konkrēto iestādi, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju.
Arī CERT.LV aicina Latvijas iedzīvotājus būt piesardzīgiem, plānojot pirkumus internetā, jo pirmssvētku laiks ir arī krāpnieku aktivitāšu pieauguma periods. Daudzi viltus interneta veikali izmanto reklāmas sociālajos tīklos un Google, radot maldīgu uzticamības sajūtu. Tāpat jāuzmanās no pikšķerēšanas e-pastiem, SMS, kas aicina apmaksāt neesošus sūtījumus vai atmuitošanas izdevumus. Ja rodas kādas šaubas, vai veikt pirkumu, iesakām pārbaudīt, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs nav iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotajā “Melnajā sarakstā”, kas pieejams šeit: https://registri.ptac.gov.lv/registri/melnais-saraksts.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv, kā arī CERT.LV sagatavotajā materiālā: https://cert.lv/lv/2023/11/drosa-un-gudra-iepirksanas-interneta-ka-izvairities-no-krapnieku-slazdiem.
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.
Ko darīt, ja tev ir radušās aizdomas, ka esi ticis apkrāpts?
Ja tev ir aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieku upuri, aicinām pēc iespējas ātrāk ziņot savai bankai un vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.