TOP 3 izplatītākie naudas izkrāpšanas veidi Latvijā

Telefonkrāpniecība ir īpaši iemīļota krāpnieku vidū, jo tā prasa mazāku ieguldījumu, tajā pašā laikā nodrošinot lielu atdevi, ja izdodas upuri apkrāpt. Saziņas kanāli un krāpnieku izmantotie “scenāriji” ir dažādi, taču bieži vien zvani tiek veikti it kā no valsts iestādēm, policijas, telefonsakaru operatora vai kādiem citiem labi zināmiem uzņēmumiem. Krāpnieku mērķis ir pārliecināt, ka personai piederošie bankā esošie naudas līdzekļi ir apdraudēti, un ir nepieciešamas steidzamas darbības, lai draudus novērstu.

Nereti, lai situāciju padarītu ticamāku, krāpnieki sūta viltotus dokumentus – it kā policijas darbinieka apliecību, iespējamā vainīgā fotorobotu atpazīšanai, kā arī dažādus viltotus bankas dokumentus. Telefonkrāpnieku shēmas ietver upura izolēšanu ar mērķi panākt, ka saziņa notiek tikai ar krāpnieku. Ja banka novēros aizdomīgas darbības un sazināsies ar upuri, krāpnieks, visticamāk, aicinās melot bankai.

Visbiežāk par telefonkrāpnieku upuriem kļūst krievu valodā runājošie un vecāka gadagājuma cilvēki, liecina Luminor bankas novērojumi.

Līdzīgi kā telefonkrāpniecībā arī investīciju krāpniecībā noziedznieki nodarbojas ar potenciālā upura izolēšanu un citiem psiholoģiskajiem paņēmieniem. Krāpnieki savus upurus “medī” ar vilinošiem piedāvājumiem pelnīt naudu ātri un bez riska, un tie mēdz stādīties priekšā kā uzņēmumu finanšu brokeri vai finanšu analītiķi.

Lai panāktu personas uzticību, finanšu noziedznieki ar upuri sazinās regulāri un ilgstoši. Kolīdz persona ir pārskaitījusi naudu, krāpnieki imitē dažādu ieguldījumu darbību veikšanu pašu veidotās viltus mājaslapās, un kur upurim šķietami iespējams sekot līdzi savām investīcijām. Krāpnieki rada ilūziju, ka ieguldītie līdzekļi patiesi pelna, bet  patiesībā personas pārskaitītā nauda tiek pārvirzīta krāpnieku kabatās. Tiklīdz upuris naudu vēlas izmaksāt, krāpnieki šķietami palīdz to darīt, tomēr procesā uzrodas dažādas neizpildītas saistības, kas liedz saņemt naudu.

Visbiežāk par investīciju krāpšanas upuriem kļūst dažāda vecuma cilvēki, kuriem pašiem nav izpratnes un pieredzes ieguldījumu veikšanā. Ja bankai rodas aizdomas par iespējamiem krāpniecības gadījumiem un tā lūdz personai skaidrot darījumus, upuris bieži vien vēršas pie “investīciju eksperta” jeb krāpnieka ar lūgumu palīdzēt sniegt atbildes.

Ar pirkumiem saistīta krāpniecība nekad nav ilgstoša, un, salīdzinot ar citām krāpšanas metodēm, tā nav tik ienesīga, tomēr ir gana izplatīta. Nav vienas noteiktas metodes, kā krāpnieki darbojas, taču ierasti tie cenšas pievilināt upuri, publicējot sludinājumus par precēm vai pakalpojumiem, kas tiek pārdoti par ļoti zemām cenām. Tas ne tikai piesaista upurus, bet arī rada vēlmi nekavējoties veikt darījumu. Bieži vien krāpnieki mēdz izmantot īstu, uzticamu uzņēmumu vārdus, lai maldinātu pircējus un radītu nepamatotu uzticamības sajūtu.

Par šādas krāpniecības upuri var kļūt ikviena persona, kas veic pirkumus internetā. Tieši tāpēc pirms jebkādu pirkumu veikšanas ir svarīgi pārliecināties par tirgotāja identitāti, kā arī izpētīt iepriekšējo klientu atsauksmes. Iespējams, tirgotāja vārds parādās klientu sūdzībās vai minēts kādā krāpnieku grupā.

Lai izvairītos no krāpnieku mēģinājumiem iegūt jūsu naudu, veicot jebkādus darījumus vai sniedzot personisku informāciju, vienmēr svarīgi saglabāt piesardzību.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.